Plāksteri, ko parasti sauc par suņu-ādas plāksteriem, ir tradicionāli ārēji preparāti, kuru izcelsme ir Minu un Cjinu dinastijās. Tie ir izgatavoti no ārstniecības augiem, pārtikas augu eļļām un sarkanā svina, kas uzklāts uz pamatnes materiāla. Iekļūstot ādā, tos izmanto, lai ārstētu augoņus, pietūkumu, sāpes un reimatiskas kaulu slimības, kam piemīt pretiekaisuma, pretsāpju, asinis aktivizējošas un vēju{5}}izkliedējošas īpašības. Lietojot tos, apmetums jāuzklāj atbilstoši skartajai zonai, apvienojot to ar siltuma uzklāšanu vai mērenu karsēšanu, lai uzlabotu adhēziju. Jāpievērš uzmanība alerģiskām reakcijām un pareizām tīrīšanas metodēm.
Ģipša teorētiskais pamatojums izriet no tradicionālās ķīniešu medicīnas koncepcijas "ārstēt ziemas slimības vasarā", uzsverot aukstuma un mitruma izkliedēšanu vasarā, kad ir daudz Yang enerģijas. Džan ģipša skola to apvieno ar principu "barot Jangu pavasarī un vasarā", vasarā izmantojot paplašinātās ķermeņa poras, lai zāles vieglāk sasniegtu skarto zonu caur meridiāniem, tādējādi uzlabojot efektivitāti. Lietošanas laikā jāievēro tradicionālās uzklāšanas metodes, ņemot vērā sezonas īpatnības un ādas uzsūkšanās modeļus, tādējādi turpinot izmantot plāksterus kā nozīmīgu praktisku ārējās ārstēšanas veidu tradicionālajā ķīniešu medicīnā.
